Trīs lieliskas dienas “iespēlēs”, “izspēlēs”, “līdzspēlēs” Ventspilī

2014. gada 1. augusts

---

Tā savas vēstures lappusēs ierakstīs visi tie 120 Latvijas amatierteātri, kas pagājušās nedēļas nogalē pulcējās jau savā XIII salidojumā. Vadmotīvs – spēle visdažādākajās tās variācijās. Itin kupli Ventspilī bija pārstāvēta arī mūspuse: turp devās Ausekļa Limbažu teātris, studija Stūrīši, Viļķenes, Vidrižu, Skultes, Puikules, Vilzēnu, Umurgas amatierteātri. Droši var apgalvot – tas bija tā vērts. Ventspilnieki savu grūto namatēvu lomu paveica lieliski un ar lielu izdomu. Piepildītas, brīžiem pat pārsteidzošas bija visas šīs dienas, sākot ar salidojuma atklāšanas ceremoniju neierastā vidē – saulrietā sērfotāju pludmalē – un Rīgas pantomīmas un Jūrmalas teātra kopīgi veidoto uzvedumu. Atklāt salidojumu bija aicināta kultūras ministre Dace Melbārde, un savā uzrunā viņa izteica gandarījumu, ka amatierteātru skaits arvien pieaug un ar šo mākslas nozari viss kārtībā. Tāpat visus sveica Ventspils mērs Aivars Lembergs un Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperte Dace Vilne. Pēc šīs iespēles visi tika aicināti vēlās vakara stundas pavadīt aktieru atkalsatikšanās saspēlēs teātra namā Jūras vārti – bija radīta iespēja kopīgi izdancoties, izdziedāties, atcerēties iepriekšējos salidojumus u.c.
Nākamajā dienā sākās izrāžu jeb izspēļu maratons. Liekas, arī šai ziņā XIII salidojums pārspēja iepriekšējos: pavisam tika piedāvāts noskatīties 39 izrādes, 12 no tām – Ventspils novadā. Protams, cik katrs spēja, tik arī redzēja, jo pie viena daudziem gribējās arī labāk iepazīt izslavēto piejūras pilsētu. Tāpēc patīkami, ka lielu ieinteresētību guva Ausekļa Limbažu teātra spēlētie Bezkaunīgie veči – zāle Ventspils Kultūras centrā bija pārpildīta un pēc izrādes aktieri un režisore Inta Kalniņa saņēma vēl nekad nedzirdētas ovācijas. Gandarījumu par savu darbu guva arī viļķenieši, Trīnes grēkus lielā svelmē azartiski nospēlējot Vārves pagasta svētkos. Bet pirms sākās šis maratons, Ventspils promenādē stundas garumā notika piespēles „Teatrālajā paklājā” – katrs kolektīvs lika lietā izdomu, kā ar sevi spilgtāk un prātā paliekamāk iepazīstināt ventspilniekus un pārējos kolēģus. Tā veiksmīgi tika aizstāts ierastais svētku dalībnieku gājiens.
Vēl Ventspilī sabraukušie sestdienas vakarā varēja izlustēties starpspēlēs lielajā zaļumballē Reņķa dārzā, senioriem svētdien bija veltītas līdzspēles ventiņu gaumē izbraukumā ar Bānīti. Tā, skatoties citus un pašiem darbojoties, pienāca finālspēle – atvadas. Ventspils teātris kopā ar citiem pašdarbnieku kolektīviem, Rīgas pantomīmu un jūrmalniekiem tām dāvināja uzvedumu par Morisa Meterlinka Zilā putna tēmu. Pēc 4 gadiem atkal tiksimies, tad – Gulbenē!
– Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuriem nepietiek ar to, ka viņi ikdienā spēlē savas sociālās vai citas nozīmīgas lomas. Viņiem laiku pa laikam ir svarīgi uzkāpt uz īstas skatuves un spēlēt teātri, pārtapt citos tēlos, – piektdien, Ventspilī atklājot XIII Latvijas amatierteātru salidojumu, teica kultūras ministre Dace Melbārde. Plašākais šī mākslas virziena entuziastu saiets to vēl un vēlreiz apliecināja – gan daudzajās Latvijas labāko amatierteātru izrādēs, gan īpaši Teatrālajā paklājā, gan atpūtas un izklaides brīžos. Azartisma, arī izturības netrūka. Iedomājieties paši – veselu stundu svilinošā karstumā pat reizes 15 nospēlēt vienu un to pašu etīdi tā, lai garāmgājēji ieinteresēti piestātu. To uz savas ādas tiešā un netiešā nozīmē piedzīvoja gan auseklieši, izrādot dažādas mīlestības peripetijas, gan vidrižnieki, ar pantomīmas līdzekļiem izrādot savas versijas par E. Smiļģa iestudējumiem. Arī viļķenieši, reklamējot savu Trīni, un umurdzieši – Septiņas vecmeitas. «Stūrīšu» aktieri gan pamanījās savos greznajos Kazanovas tērpos arī cēli pastaigāties pa promenādi.
Tomēr galvenais salidojumā ir ne tikai parādīt sevi, bet arī redzēt un novērtēt citus. Tā kā pašai izdevās noskatīties vien 6 izrādes, tāpat lielajā burzmā nesastapt ne skultiešus, ne puikuliešus un vilzēniešus, lūdzu iespaidos un piedzīvotajā dalīties mūspuses kolektīvu vadītājus. Izrādās, visi centušies tālo braucienu padarīt iespējami bagātāku. Tā Stūrīšu aktieri pirms salidojuma paspēja savu jaunāko iestudējumu Traks numurs nospēlēt Stendes tautas namā. – Aizbraucām arī uz Užavu, jo tur ķeipenieši rādīja A. Manfeldes lugu «Tu tikai atgriezies», ko arī mēs esam spēlējuši. Vēl visiem ļoti patika gulbeniešu izrāde «Slazdā? Slazdā!». Grūti bija iekļūt limbažnieku izrādē, tomēr tiku un redzēju, cik atsaucīgi to uzņēma. Bija interesanti vērot, kā katrs izpratis uzdevumu parādīt sevi uz „paklāja” – veiksmīgākās bija uz skatītājiem vērstās prezentācijas. Brīnišķīgi izdomāta bija salidojuma atklāšana, patika balle Reņķa dārzā. Vispār organizācija salidojumā augstā līmenī, – vērtē režisore Sandra Avotiņa. Līdzīgi uzskata skultiešu režisore Ligita Smildziņa: – Bijām pirmo reizi tik lielā saietā, skatēs nav tādas pleca sajūtas. Dienas pagāja lieliski. Skatoties citus, daudz guvām. Mūsu teātrim būs tikai 3 gadi, esam iesācēji, nevaram būt „spicē”, tāpēc vērtīgi smelties pieredzi. Vien žēl, ka neparādījām sevi promenādē uz „paklāja”, jo pirms salidojuma daudz spēka veltījām pagasta svētkiem un uzvedumam «Nekur nav tik labi kā mājās», kur ievīti M. Zālītes lugas «Tobago» motīvi. Rīt ar to viesosimies Limbažos. Tajā dzied arī ansamblis, piedalās dejotāji. Dejotāji bija kopā ar mums arī Ventspilī – apvienoja to ar festivālu «Soļi smiltīs» Liepājā. Uzskatu, ka pagastā kolektīviem ir jāsadarbojas. Kaut gatavojies, dažādu iemeslu dēļ savu vizītkarti neparādīja Vilzēnu teātris Man patīk, toties viņu jaunieši visaktīvāk no visiem izdancojušies Jūras vārtos. – Mums tā bija pirmā reize tāda mēroga pasākumā, tagad noteikti gribēsim nokļūt arī Gulbenē, – kolektīva apņemšanos pauž režisore Aira Lapkovska.
Krietni lielāka pieredze amatierteātru apritē ir viļķeniešiem – viņiem šis bija jau 5. festivāls, šoreiz režisore Indra Rube uz Ventspili atveda arī savu otru, pavisam jauniņo kolektīvu – umurdziešus: – Ļoti gribējās, lai viņi pieslēdzas šai kustībai, jo 3 dienās katrs var paņemt sev to, kas viņam šķiet interesants. Arī no atpūtas pasākumiem. Savukārt mans Viļķenes kolektīvs jau novērtē, ko dod katra jauna vieta, tās cilvēki, kā aktieri viens otru atbalsta. Tas enerģiski spēcīgi uzlādē. Pašai ļoti gaišu iespaidu atstāja liepājnieku «Pūt, vējiņi». Izrāde tika spēlēta ļoti estētiskā vidē – Pārventas bibliotēkā. Izrādās, arī Indras aktieri pamanījušies salidojumam gūt pievienoto vērtību – piektdien izbraukuši uz Ventspili paagri, lai pa ceļam apskatītu Jaunmoku pili un… kļuvuši par kāzu lieciniekiem. Blakus visam sava īpaša odziņa tika arī ausekliešiem – atkaltikšanās un jauks atmiņu vakars kopā ar vēl neseno limbažnieci un mūsu teātra ilggadējo aktrisi Valdu Briedi.
Iespaidu tiešām daudz, un katrs, kas bijis šai salidojumā, īpaši izcels ko savu. Vērtējums par redzēto, iespējams, atšķirsies. Turklāt ne jau visi noskatījās vienas un tās pašas izrādes. Tāpēc tādu kā visa piedzīvotā rezumējumu lūdzu Ausekļa teātra režisorei Intai Kalniņai, arī par režisoru konferencē spriesto. – Salidojums aizritēja augstā organizatoriskā līmenī, bija rūpīgi pārdomāts, ar radošu vērienu, atšķirīgs no iepriekšējiem. Ļoti patika atklāšana – tās iecere labi sasaucās ar noslēgumu. Pārņemama lieta – «Teatrālais paklājs», kas stājās tradicionālā gājiena vietā un veidoja kopīgu spēles ritmu. Izrādes allaž ir ļoti dažādas, arī Ventspilī parādījās visa palete. Mūs gan skatītāji, pamatā citu teātru aktieri, dikti lutināja. Vēl nekad nebija piedzīvots, ka prasa izrādi atkārtot. Tiesa, vietējo interese par salidojuma norisēm gan bija niecīga. Mēs, režisori, spriedām, vai turpāk neatteikties no izbraukumiem uz pagastiem. Bija ciemiņi no Igaunijas, Lietuvas, Maskavas, pārstāve no Holandes, un konferencē galvenokārt runājām par nākamo lielo notikumu – «Baltijas rampu» Sāremā salā un kā popularizēt citu tautu dramaturģiju.

Īrisa DAIŅA
Andra Kļavas, Madaras Rubes un Jāņa Kukaiņa foto