Ausekļa Limbažu teātris skatītājus cienā no saldenās pudeles

2013. gada 8. maijs

---

Svētku brīvdienās pirmizrādi Teātra mājā piedzīvoja Ausekļa Limbažu teātra jaunākais iestudējums – Rūdolfa Blaumaņa komēdija No saldenās pudeles. Pirms izrādes uzrunājot skatītājus, režisore Inta Kalniņa uzsvēra, ka tā ir aktieru dāvana limbažniekiem valsts svētkos – neparasta un koša. Populārā komēdija tiešām iestudēta savdabīgi, piemēram, katru sieviešu lomu vienlaikus tēlo trīs aktrises. Brīžam trijotnes darbojas gluži vai sinhroni, brīžam tēlotājas cita citu papildina. Īpatnēja ir arī Ivara Novika veidotā scenogrāfija – aktieri paši pārveido dekorācijas, no kastēm gluži kā mozaīkā veidojot gan vīna pagrabu, gan Purvīša ainavu. Spilgti un asprātīgi ir Indras Ābeles veidotie tērpi. Starp citu, Indra pati ir viena no Lavīzēm – apņēmīgākā.
Šajā iestudējumā – gluži tāpat kā parasti I. Kalniņas izrādēs – līdzās pieredzējušiem aktieriem (Vijai Bebrišai, Regīnai Tamanei, Ievai Rožlapai, Jānim Paucītim u.c.) uz skatuves pārliecinoši darbojas arī debitanti (Ģirts Vilciņš, Liene Orupa un Rudīte Putniņa). Gluži ģimeniska saspēle izrādē veidojas Ezerlauku mātei V. Bebrišai ar Mārtiņu – pašas dēlu Ivaru, savukārt viena no Marijām ir Vijas nākamā vedekla Liene. – Tas patiešām ir ļoti jauki spēlēt kopā ar Ivaru un Lieni. Sasmaidāmies, saskatāmies, – teic V. Bebriša, jokojot, ka mēģinājumi un izrādes bija laba iespēja neparastos apstākļos iepazīt topošo vedeklu. Tāpat lieliska iespēja biežāk tikties, jo Ivars un Liene uz mēģinājumiem brauca no Rīgas. – Dēlam pirmā saskare ar Limbažu teātri bija pāris mēnešu vecumā, kad viņš man sēdēja klēpī, – atceras V. Bebriša. Par savu Ezerlauku mātes lomu Vija teic – ļoti interesanti to spēlēt. – Kad Inta sacīja, ka veidos variantu „trīs vienā”, uzreiz piekritu šajā eksperimentā piedalīties.
Režisore I. Kalniņa šo Blaumaņa komēdiju iestudē jau trešoreiz. Iepriekš Saldeno pudeli viņa veidojusi gan Limbažu Bērnu un jauniešu centra skolēnu teātrī Kriksis, gan kopā ar izdevniecības Santa radošo kolektīvu kā asprātīgu eksperimentu. – Blaumanis ir mūžīgs. Viņa lugas var taisīt un taisīt, un vienmēr atrast jaunus variantus. Tas tiešām ir dievīgs materiāls. Režisore atgādina, ka parasti dažādās versijās tiek iestudēts Šekspīrs vai Čehovs. Taču latviešiem tāds pats ir Blaumanis. – Šobrīd Latvijā arvien vairāk jauno režisoru atkal iestudē Blaumaņa lugas, – priecājas I. Kalniņa. – Viņa dramaturģija ir kristāls, tikai vajag slīpēt. Taču Ausekļa Limbažu teātrim ir vēl kāds iemesls, kāpēc viņi slīpē šo komēdiju. Auseklieši pretendē šo iestudējumu vasarā rādīt Rīgā, Vispārējo dziesmu un deju svētku laikā. – Gribam dot arī savu artavu svētkiem. Ja ir tāda iespēja piedalīties, nolēmām piedāvāt Blaumani, kuram šis ir jubilejas gads. Jautāta par īpatnējo pieeju, kāpēc katru no sievietēm spēlē trīs aktrises, režisore nosmej – tā gluži nav, ka tas darīts tālab, lai daudzajām lieliskajām teātra dāmām piedāvātu lomu. – Blaumaņa dramaturģijā tieši sieviešu tēli ir spēcīgāki, veči tomēr tādi pusnīkulīgi. Arī šajā komēdijā visas sievas – Lavīze, māte, Marija un Auce – ir tik daudzšķautņainas, ka viena aktrise to visu nemaz nevar parādīt, tāpēc izvēlējos šādu pieeju, lai atklātu šo tēlu bagātību.
Tie, kuri nepaguva jauniestudējumu noskatīties, var neskumt. Jāseko reklāmai, jo teātris maijā vēl pāris reižu skatītājus cienās no saldenās pudeles.

Laila PAEGLE
Montas MEDNES foto