Roberts Harlings “Dzelzs magnolijas”

Lapas beigās izrādes ieraksts un fragments no TV Limbaži raidījuma “Ikdiena”

Autora piezīme – Sievietes šai lugā ir asprātīgas, gudras un, vispirmām kārtām, patiesi raksturi. Nekādā ziņā tās nedrīkst atveidot kā karikatūras.

Melīna Ītentone, Šelbijas māte. Sabiedrībā ievērojama sieviete ar karjeru

Tas, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus. Kā sieviete es sapratu, cik laimīga esmu. Es biju klāt, kad šī jaukā būtne ienāca manā pasaulē, un es biju klāt , kad viņa no tās aizgāja. Tas bija visdārgākais mirklis manā mūžā, kādu esmu pieredzējusi.

Šelbija Ītentone-Latčerija, pilsētas glītākā meitene

Es labāk nodzīvoju trīsdesmit brīnišķīgas minūtes nekā garu un vienmuļu mūžu. Ļoti labi, ja ir nauda, bet man vienkārši patiktu novecot kopā ar kādu… Man sapnis ir vecumdienās sēdēt uz dārza lieveņa, kur ņudz mazbērni, un teikt „nē” un „nedrīkst”.

Trūvija Džounsa, skaistumkopšanas salona īpašniece

Mani bērni brauc projām no pilsētas un mans vīrs piecpadsmit gadus to tik vien ir darījis, kā sēdējis pie televizora. Mūsu pašu ziņā ir atrast, kāpēc mēs dzīvojam šai pasaulē… Lūdzu neraudi, citādi es arī sākšu raudāt. Man ir negrozāms likums – neviens manā klātbūtnē nedrīkst raudāt viens pats.

Rudīte Putniņa

Klēra Belšere, bijušā mēra atraitne, stadions nosaukts viņas nelaiķa vīra vārdā. Vietējā futbola komanda piešķīrusi viņai īpašus titulus

Nav viegli būt vienai pašai. Man nekur nepatīk iet vienai. Ja es eju kopā ar pāri, tad jūtos kā piektais ritenis. Ja eju kopā ar kādu draudzeni, tad mēs esam kā tādas divas vecas vistas. Man tiešam patīk futbols. Vienīgi ir grūti uz tā vien balstīt visas dzīves jēgu.

Sandra Zaķe

Vīzere Budro, turīga sīkstule, skarba, bet patīkama

Man ir izdevies pārdesmit gadu laikā apprecēt divus pašus necienīgākos vīriešus visā plašajā pasaulē un man ir trīs paši nepateicīgākie bērni, kādi jebkad redzēti. Vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki pret mani izturas laipni, ir tas, ka man ir vairāk naudas nekā Dievam tam Kungam.

Annele Dūpija-Desoto, salona darbiniece

Es īsti nezinu, vai esmu precējusies, vai neesmu… Mans vīrs pagājušonedēļ vienkārši pazuda. Man briesmīgi vajag darbu, bet nezināju, vai jūs pieņemsiet darbā kādu, kas ir vai varbūt nav precējusies ar kādu, kas, iespējams, ir bīstams noziedznieks. Esmu gluži viena. Viss ir slikti. Es visu laiku jautāju – kāpēc tas notiek tieši ar mani?

No angļu valodas tulkojuši Raimonds Auškāps un Kristīne Vītols

Pirmizrāde 2016. gada 12. novembrī

Inta Kalniņa – Režisore

Ilona Putniņa – Administratore

Jānis Alsbergs – Gaisma un skaņa

Māris Ābele – Afiša un programmiņa

Nedaudz par lugas autoru.

Roberts Harlings dzimis 1951. gadā ASV, Alabamas štatā. Ieguvis jurista izglītību, studiju gados dziedājis kādā no Jaunorleānas grupām. Neskatoties uz to, ka viņš bija ieguvis jurista diplomu, devās uz Ņujorku, lai kļūtu par aktieri. Nodarbojies ar lugu un TV reklāmu rediģēšanu, tirgojis biļetes Brodvejā.
Kad 1985. gadā ar cukura diabētu nomira viņa jaunākā māsa Zuzanna, viņš par to uzrakstīja nelielu stāstu “Dzelzs magnolijas”, kas tika pārveidots arī par lugu un tā ar panākumiem 1987. gadā tika uzvesta Brodvejas teātrī. Luga tulkota 17 valodās. Viņš uzrakstīja arī scenāriju filmai (1989), kurā piedalījās Sallija Fīlda un Džūlija Robertsa. Viņš šajā filmā spēlēja nelielo ministra lomu.
Viņš ir vairāku citu filmu scenāriju autors, darbojies kā producents un režisors.
(Pēc Wikipedia materiāliem)

Dažas bildītes no izrādēm 30.oktobrī, 12.novembrī (N.Zaķis) un atklātā mēģinājuma 23. oktobrī (J.Kukainis).