Ausekļa Limbažu teātris — Nejauša dekoratīva bilde

Limbažu teātra viesizrādes Panevēžas rajonā

Kopbilde Naujamiestis centrā

Kopbilde Naujamiestis centrā

1988. gada 16. un 17. aprīlī limbažnieki bija viesizrādēs Panevēžas rajonā. Brauca divi iestudējumu kolektīvi – izrāde Aijā, žūžū, bērns kā lācis notika Paņevežā, bet „Ar būdu uz baznīcu“ noskatījās Naujamiestis skatītāji.
Ierodoties Lietuvā, sapratām, ka esam ļoti gaidīti – pie kultūras nama muzikālus sveicienus skandēja lietuviešu lauku kapella, bija sagatavota sirsnīga uzņemšana un, protams, bagātīgi cienasti.
Izrādes tika spēlētas latviski, bet, lai lietuviešu skatītāji saprastu, notika sinhronais tulkojums. Abas lugas pirms brauciena bija pārtulkojuši Limbažos dzīvojošie lietuvieši Temida Kurečko un Alberts Brazauskas. Temida brauca teātrim līdzi uz Lietuvu. Viņa sēdēja zāles aizmugurē un mikrofonā lasīja pārtulkoto izrādes tekstu. Viņas balss skanēja uz skatuves malas novietotajās skandās.
Atceļā Vērdiņandris un Paucīšjānis bija sadzejojuši un nodziedāja rīmes par katru brauciena dalībnieku, piemēram, par šo rindiņu autoru:

Kukainis, kad leišos ticis,
Fotografē neapnicis.
Vai tas šķūnis vai tā māja,
Vai tā leišu meitas kāja.

Par limbažnieku viesizrādēm Lietuvā ir rakstīts laikraksta “Progress” 1988. gada 1. maija numurā.
Mazliet vēlāk šeit būs vēl citas bildes (jāieskenē no filmu negatīviem un diapozitīviem).

  • Rakstu sadaļas

  • Saites | Links

  • Register  |  Login