Ausekļa Limbažu teātris — Nejauša dekoratīva bilde

Mūsu “Čarlija krustmāte” Gruzijā

Haragauli teātrī pirmajā vakarā mūs sveica gan pilsētas vadība, gan bērnu deju kolektīva dalībnieki

Haragauli teātrī pirmajā vakarā mūs sveica gan pilsētas vadība, gan bērnu deju kolektīva dalībnieki

Raksts patapināts no izdevuma “Limbažu Novada Ziņas” 2018. gada 30. augusta numura

Ausekļa Limbažu teātris no 15. līdz 19. augustam viesojās Gruzijā, Haragauli pilsētā, kas ir rajona administratīvais centrs. Tā teritorija aizņem 204 kvadrātkilometrus un ar 3215 iedzīvotājiem ir viens no lielākajiem Gruzijā, un tas atrodas abos Chkherimela upes krastos, šaurā un un dziļā aizā 280-400 m virs jūras līmeņa.

Pilsēta dibināta kā dzelzceļa stacija 18. gadsimta 70. gados, kad tika uzcelts Poti-Tbilisi pastāvīgais ceļš. Pilsētas centrā atrodas trīsstāvu administrācijas ēka, lielisks reģionālo pētījumu muzejs un liels parks upes krastā. Reģionā ir trīs vidusskolas, viens tehnikums, divi bērnudārzi, slimnīca, poliklīnika, bibliotēka, mūzikas skola, teātris, sporta komplekss un vairākas apkalpojošas iestādes.
Ar vietējo amatierteātri limbažniekus saista 27 gadus ilga sadarbība – trīs reizes Haragauli teātris piedalījies mūsu festivālā “Spēlesprieks”. Tālab ierašanās bija tikšanās ar labiem paziņām.
Piecas dienas tika piepildītas ar sirsnību, atsaucību un prieku. To grūti izstāstīt, jo laiks uztverams ar emocijām, tālab te neliela lāse no izgaršotā mīlestības kausa.
Viesošanās laikā Haragauli piepildīta ar sirsnību, bez sarunām par slikto valdību un naudas trūkumu. Pie vīna glāzes vīri dzied un nežēlo komplimentus, sievietes smaida un klāj bagātīgu galdu ar pašu ceptiem un vārītiem ēdieniem, visi rūpējas par ciemiņiem un cenšas ik vēlēšanos izpildīt.
Gruzija nav pasaku zeme, Ir bedraini, grūti izbraucami ceļi, nav ražošanas uzņēmumu, līdz ar to cilvēki pārceļas uz Tbilisi un Grieķiju, mājas paliek tukšas, pensija visiem iedzīvotājiem vienāda – 70 lari (27 eiro), neatkarīgi no darba stāža un izpeļņas, katra ģimene audzē govi, cūku un vistas, lai varētu pārtikt. Lopi ganās ceļa malās, tālab autovadītājiem ļoti jāuzmanās.
Inta Kalniņa
Ausekļa Limbažu teātra režisore
Jāņa Kukaiņa un Nano Kapanadzes foto

Mūsu galvenais uzdevums bija parādīt "Čarlija krustmāte". Tālab lielāko bagāžas daļu aizņēma koferi ar dekorācijām un tērpiem. Nedrošību radīja vairāki jautājumi: kā iekārtosim skatuvi, kā skatītāji varēs uztvert mūsu spēli, jo valoda nav saprotama, tomēr sajūsmas saucieni un vētrainie aplausi, kājās stāvot, liecināja, ka teātra izrādē galveno lomu spēlē emocijas.

Mūsu galvenais uzdevums bija parādīt “Čarlija krustmāte”. Tālab lielāko bagāžas daļu aizņēma koferi ar dekorācijām un tērpiem. Nedrošību radīja vairāki jautājumi: kā iekārtosim skatuvi, kā skatītāji varēs uztvert mūsu spēli, jo valoda nav saprotama, tomēr sajūsmas saucieni un vētrainie aplausi, kājās stāvot, liecināja, ka teātra izrādē galveno lomu spēlē emocijas.


Pēdējā viesošanās dienā programma paredzēja ekskursiju uz Boržomi-Haragauli dabas parku. Mums likās būs peldes minerālūdeņu vannās un relaksēšanās, Tomēr, kad pie viesnīcas piebrauca automašīna un mūs aicināja ieņemt vietas kravas kastē, sapratām, ka šis brauciens būs ekstrēms piedzīvojums - ar pašizgāzēju gandrīz pa bezceļiem, ar pastaigu pa kalnu takām, brišanu pāri straujām upēm.

Pēdējā viesošanās dienā programma paredzēja ekskursiju uz Boržomi-Haragauli dabas parku. Mums likās būs peldes minerālūdeņu vannās un relaksēšanās, Tomēr, kad pie viesnīcas piebrauca automašīna un mūs aicināja ieņemt vietas kravas kastē, sapratām, ka šis brauciens būs ekstrēms piedzīvojums – ar pašizgāzēju gandrīz pa bezceļiem, ar pastaigu pa kalnu takām, brišanu pāri straujām upēm.


Viesošanās laikā apmeklējām Kutaisi Drāmas teātri, Matsometas un Gelati klosterus, kas ir nozīmīgi vēstures un arhitektūras pieminekļi, un iepazinām vietējā novadpētniecības muzeja ekspozīciju. Tur sastapām Temuru Bluašvili, kurš piedalījās pirmajā Limbažu festivālā "Spēlesprieks-91" un saglabājis dažus no tā laika materiāliem.

Viesošanās laikā apmeklējām Kutaisi Drāmas teātri, Matsometas un Gelati klosterus, kas ir nozīmīgi vēstures un arhitektūras pieminekļi, un iepazinām vietējā novadpētniecības muzeja ekspozīciju. Tur sastapām Temuru Bluašvili, kurš piedalījās pirmajā Limbažu festivālā “Spēlesprieks-91″ un saglabājis dažus no tā laika materiāliem.

Nenoliedzami īpaša atmosfēra valda Gruzijas tirgū. Te nav stikla vitrīnu un cenu zīmju, nav veikalnieciskās gaisotnes kā Rīgā. Zestafoni pilsētas tirgū vispievilcīgākie šķita garšvielu galdi ar reibinošām smaržām, asām garšām un jaukām pārdevējām.

Nenoliedzami īpaša atmosfēra valda Gruzijas tirgū. Te nav stikla vitrīnu un cenu zīmju, nav veikalnieciskās gaisotnes kā Rīgā. Zestafoni pilsētas tirgū vispievilcīgākie šķita garšvielu galdi ar reibinošām smaržām, asām garšām un jaukām pārdevējām.



Tomēr pirmais tosts, paceļot vīna glāzi, bija par Gruziju un Latviju.

Tomēr pirmais tosts, paceļot vīna glāzi, bija par Gruziju un Latviju.

Atpūtas kompleksā "Mareni" iepazinām gruzīnu dzīves telpu - vīna un vietējā konjaka gatavošanas procesu, maizes cepšanu. Saimnieks laipni ļāva atvērt vīna mucu un sajust Mareni vīna garšas, kas skaitās labākais un smalkākais šai Gruzijas rajonā.

Atpūtas kompleksā “Mareni” iepazinām gruzīnu dzīves telpu – vīna un vietējā konjaka gatavošanas procesu, maizes cepšanu. Saimnieks laipni ļāva atvērt vīna mucu un sajust Mareni vīna garšas, kas skaitās labākais un smalkākais šai Gruzijas rajonā.

  • Rakstu sadaļas

  • Saites | Links

  • Register  |  Login