Ausekļa Limbažu teātris — Nejauša dekoratīva bilde

Teātra spēlei Limbažos 130 gadu!

2014. gada 10. decembris


Jā, tieši tik daudz gadu apritējis, kopš Limbažu Saviesīgās biedrības teātra trupa 1884. gada 16. decembrī skatītājiem parādīja savus pirmos iestudējumus – viencēlienus Viss kārtībā un Zaļumos. – (..) izrāde izdevusies itin brangi un biedrībai devusi 120 rbļ. sudraba, – par šo notikumu rakstīja Baltijas Vēstnesis. Kopš tā laika teātra spēlēšana Limbažos nav aprimusi, un neiespējami vairs saskaitīt, cik limbažnieku šajos 130 gados kāpuši uz skatuves dēļiem, lai atveidotu kādu lomu. Katrā ziņā – ļoti daudz! Un sestdien savas lielās jubilejas ballē Ausekļa Limbažu teātra (dzejnieka Ausekļa vārdu limbažnieki ieguva 1969. gadā) šodienas spēlmaņi un režisori pacels kausus arī par saviem priekštečiem. Tieši pēctecība, tradīciju uzturēšana, godprātība un aizrautība ļāvusi ausekliešiem jau ilgi noturēties Latvijas amatierteātru elitē.
Kā katrā radošā kolektīvā arī mūsu teātra dzīvē bijuši kāpumi un kritumi, panākumus nesoši un mazāk veiksmīgi periodi. Pirmais kāpums saistās ar 1885. gadu, kad Baumaņu Kārlis atgriezās no Pēterburgas Limbažos un bija palīgs repertuāra izvēlē. Tā limbažnieki pievērsās jau kvalitatīvākai dramaturģijai – Ā. Alunāna lugām. Vēlāk tika uzvesti R. Blaumaņa, Raiņa, A. Upīša, Aspazijas, A. Brigaderes, M. Gorkija un H. Ibsena darbi. Pirmā pasaules kara laikā teātra darbība apsīka, be atkal nozīmīgs notikums bija mākslinieka Eduarda Brencēna iestudētā Raiņa Zelta zirgs pirmizrāde 1918. gada janvārī.
Taču šoreiz vairāk par laiku, kad limbažnieki nonāca
provinces teātra statusā. Lai celtu aktiermeistarību, Saviesīgā biedrība nolēma sarīkot dramatiskos kursus.1926. gadā nodibināja dramatisko sekciju, un lugas sāka iestudēt profesionālie režisori Kristaps Linde un Voldemārs Ābrams. Vēlāk sekciju pārdēvēja par Limbažu teātri pie Saviesīgās biedrības. 1927. gada 8.- 9. februārī Rīgā notika provinces teātru konference, kurā kā delegāts piedalījās teātra valdes priekšnieks Alfrēds Kreiers. Tur limbažnieki tika ieskaitīti III šķiras teātros, kas Limbažu teātrim nodrošināja Kultūras fonda pabalstu – Ls 2000 gadā. Par to lugu iestudēšanai varēja algot profesionāļus, uzlabot materiālo bāzi. Tā 1928. gadā Saviesīgās biedrības skatuve ieguva ilgi gaidīto elektrisko apgaismojumu un reostatus. Par ievērojamu notikumu izvērtās Aspazijas Vaidelotes iestudējums Voldemāra Ābrama režijā. Dekorācijas tai gleznoja Nacionālā teātra mākslinieks Herberts Līkums. Vēlāk kolektīva māksliniecisko vadību pārņēma Augusts Gulbis. Sākās rosīga darbība, ko apliecina informācijas un izrāžu recenzijas laikrakstā Limbažu Vēstnesis. Tā 1928.g. 5.X numurā rakstīts: – Teātris sagatavojis pēc iespējas mākslinieciski baudāmas izrādes un iekaro plašas simpātijas ne tikvien pilsētā, bet arī plašā apkārtnē, kur teātra trupa labprāt izbrauc viesu izrādēs. Teātris sastāv no vietējiem spēkiem, apm. 30 personām, bez tam vēl vajadzības gadījumos lielākos inscenējumos nāk talkā Limbažu Saviesīgās biedrības koris. Pagājušajā sezonā – laikā no 1927.g. 15. augusta līdz 1928. gada 15. jūnijam – teātris sarīkojis 29 izrādes pilsētā un apkārtnē. Arī nākamajos gados sniegto izrāžu skaits ir prāvs.
Ar Raiņa lugas Mīla stiprāka par nāvi atjaunojās limbažnieku sadarbība ar K. Lindi. Viņa vadībā iestudēti tādi darbi kā A. Brigaderes Lielais loms, Ā. Alunāna Visi mani radi raud, Zeltmaša Indulis, R. Blaumaņa Skroderdienas Silmačos. V. Lāča Zvejnieka dēls, Raiņa Indulis un Ārija u.c. Tāpat periodā līdz 1941. gadam iestudējumus veidojuši režisori V. Ābrams, Pēteris Ašaks (viņa veidoto izrādi Rožainās dienas 1931. gadā Umurgā noskatījies toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis), Jānis Priede, Teodors Lejas-Krūmiņš, Valdis Hermanis. Plašu rezonansi arvien guva vērienīgās brīvdabas izrādes.
Bet savu 10. sezonu šajā provinces teātra statusā limbažnieki atklāja ar Raiņa traģēdiju Indulis un Ārija, par ko Limbažu Vēstneša 1935.g. 28.IX numurā rakstīts, ka šis ir viens no plašākiem uzvedumiem, kādu teātris pēdējos gados devis, izņemot „Vaidelote” brīvā dabā biedrības jubilejā. Lugas sagatavošanā tiek pielikts daudz pūļu kā no pazīstamā režisora Kristapa Lindes, tā no katra teātra personāla. Īsi pirms jubilejas laikraksts publicē vēl kādu atzinīgu vērtējumu: – Limbažu teātris pie Saviesīgās b-bas 21. martā atskatās uz 10 gadu darbības posmu. Kad sāka darboties Limbažu teātris, arī Valmierā, Cēsīs, Rūjienā darbojās vietējie teātri un Siguldā organizējās teātra trupa. Pēc dažu gadu darbības šie teātri savu darbību beidza jeb pārveidoja (Valmierā). Limbažu teātris ar nelieliem atslābumiem godam darbojies visus šos 10 gadus un izvērties par ievērojamu kulturālu faktoru Limbažu apkārtnē.
Jubilejas svinībām tiek iestudēta J. Akuratera traģēdija Kaupo. Drudžainā steigā rit pēdējie jubilejas izrādes sagatavošanas darbi. Biedrības zālē teātra darbinieks Epermanis liek savām „pindzelēm” un krāsām veidot dažādus skatus un tēlus, Vācieša āmurs klaudz un zāģis dzied no rīta līdz vakaram. Režisora Kristapa Lindes stingrā balss jau skan maigāk. Liekas, ka viņš jau puslīdz apmierināts ar saviem panākumiem. Tikai mūziķis Naruševics skumst, ka biedrības vecās klavieres un skolas harmoniums nav vairs tīrskanīgām balsīm. Diriģenti savus „zižļus” netaupa, lai koris, kura sastāvs arvienu papildinājās, veiksmīgi piedalītos darbības atceres aktā. Lielas rūpes aktieriem sagādā kostīmi. Daudzus jāpārtaisa, dažus jāsagatavo no jauna, dažus jāīrē no Rīgas, un visā šai steigā dažu labu no aktieriem un aktrisēm nakts stundās māc murgi. (Limbažu Vēstnesis, 1936.g. 16.III). Bet bažām nav iemesla – viss izdevies godam, izrāde novērtēta kā viena no labākajām, ja ne pati labākā, ko teātris līdz šim sniedzis no 10 gados 238 izrādītajām. Gandarījumu par lielo darbu kolektīvam dod svinīgajā jubilejas aktā saņemtie apsveikumi, tostarp no izglītības ministra Augusta Tenteļa. Protams, svinēts arī uz nebēdu – tāpat, kā to darīsim šosestdien, uzgavilējot teātrspēles 130 gadiem. Jo viss joprojām turpinās.
Īrisa DAIŅA
Foto no Limbažu muzeja krājuma
A. Brigaderes lugas Princese Gundega un karalis Brusubārda izrādes dalībnieki. 1933.g.

A. Brigaderes lugas Princese Gundega un karalis Brusubārda izrādes dalībnieki. 1933.g.

  • Rakstu sadaļas

  • Saites | Links

  • Register  |  Login