Ausekļa Limbažu teātris — Nejauša dekoratīva bilde

IELŪDZ AUSEKĻA LIMBAŽU TAUTAS TEĀTRIS

Laikraksts “Progress”, 1984. gada 11. decembris



Dienu skrejā tā īsti pat nepamanām, cik strauji aizpildās gada aploce. Un krājas gadu gredzeni, veidodami vēsturi. Nu arī Ausekļa Limbažu Tautas teātris pienācis pie savas pieturas punkta, kad ir jāapstājas un jāpārdomā, kāds bijis gājums un cik stipri grodi ielikti turpmākajai gaitai. Jo tieši šajās dienās aizvadīto gadu apļi ir savijuši apaļus skaitļus – 25 un 100.
14. decembrī aprit ceturtdaļgadsimts, kopš Limbažu dramatiskajam godpilnais un atbildīgais Tautas teātra nosaukums, bet 16. decembrī – apaļa simtgade, kopš pirmās latviešu amatieru izrādes mūsu pilsētā un dramatiskās kopas izveidošanās.
Dubultās jubilejas svinībām kolektīvs velta izrāžu sēriju. To ievadīs V.Katajeva lugas „Atpūtas dienas” izrāde 14. decembrī. Jāatzīmē, ka šī luga teātra repertuārā 1982. gadā ienāca atkārtoti (ar nosaukumu „Trakā, trakā, trakā diena”), pirmais iestudējums tapa vēl pirms Tautas kolektīva nosaukuma iegūšanas un bija viens no tiem darbiem, kas palika „bagāžā” uzsākot darbu jaunā, augstākā pakāpē. Abu iestudējumu režisors – Dailonis Vanags.
15. decembrī limbažnieki atkal varēs tikties ar spāņu dramaturga Alehandro Kasonas „Trešā vārda” varoņiem. Šis iestudējums kolektīvam mīļš it īpaši, jo ļāva plūkt laurus 1978. gada republikas Tautas teātru skatā un uzkāpt uz leģendārās „Vecās Dailes” skatuves, Eduarda Smiļģa skatuves. Un silda apziņa, ka katra no 42 „Trešā vārda” izrādēm ir atnesusi gandarījumu un skatītāju atzinību. Arī šogad prasīgajiem Rīgas skatītājiem spēlētas izrādes VEF Kultūras un tehnikas pilī un kultūras namā „Rītausma”. Atgādināsim, ka lugu iestudējis Dailonis Vanags, scenogrāfs – Uldis Pauzers, kostīmu māksliniece Larisa Brauna.
16. decembrī Ausekļa Limbažu Tautas teātris parādīs jaunā režisora Jāņa Lībieša otro iestudējumu Limbažos – latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna lugu „Lielpils pagasta vecākie”, ar kuras pirmizrādi šīsvasaras zvanīja” savu jubilejas gadu. Aktieru spēli šajā izrādē papildina Jāņa Kulakova sacerētā mūzika un Īrisas Gailes iestudētās dejas.
Otrs izrāžu posms sāksies 4. janvārī ar D.Vanaga iestudēto V.Konstantinova un B.Rcera lugu „Viesnīca uz vienu diennakti”. 5. janvārī redzēsiet Jēkaba Janševska komēdiju „Precību viesulis” – iestudējumu ar diezgan paraibu biogrāfiju, kurā nozīmīgākais fakts tomēr ir līdzdalība 5. republikas Tautas teātru salidojumā Kuldīgā 1978. gadā. Šovasar ar šo limbažnieku iestudējumu iepazinās arī rīdzinieki Mežaparka Zaļajā teātrī. Režisors – Dailonis Vanags. 6. janvārī skatītājus aicina Paula Putniņa luga „Kā dalīt zelta dievieti?”.
11. janvārī paredzēta pirmizrāde – Arvīda Griguļa komēdija „Kā Garpēteros vēsturi taisīja”. Arī šī luga limbažnieku repertuārā parādās atkārtoti. Pirmoreiz tā iestudēta dramatiskā kolektīva 1947.48. gada sezonā Jāņa Kalnabundes režijā. Tagad Arvīda Griguļa komēdiju redzēsim Intas Kalniņas interpretējumā. Izrādes noformējumu veidojis Aivars Romanovskis.
Nu, lūk, tāda ir Ausekļa Limbažu Tautas teātra jubilejas programma, kas noslēgsies 12. janvārī ar speciāli veidotu uzvedumu, kas ļaus gaitai simts gadu garumā. Visu izrāžu sākums pulksten 19 Limbažu rajona kultūras namā, bet jubilejas sarīkojums – pulksten 18.

    Ī. DAIŅA

  • Rakstu sadaļas

  • Saites | Links

  • Register  |  Login