Ausekļa Limbažu teātris — Nejauša dekoratīva bilde

Ausekļa Limbažu teātris 130. jubilejā cēla kausus par…

2014. gada 19. decembris


Ausekļa Limbažu teātra kolektīvs pacilātā garastāvoklī dodas pie skatītājiem saskandināt paceltos svētku kausus

Ausekļa Limbažu teātra kolektīvs pacilātā garastāvoklī dodas pie skatītājiem saskandināt paceltos svētku kausus

Sestdien iespaidīgo 130. jubileju, aicinot savējos un viesus uz balli Šo kausu es ceļu par…, svinēja Ausekļa Limbažu teātris (ALT). Tas, kā zināms, ir viens no vecākajiem amatierteātriem Latvijā. Jau ienākot pilsētas kultūras nama foajē, īsto noskaņu uzbūra dažādu laiku izrāžu afišas, programmiņas u.c. atribūtika. Apskatei bija izlikti arī teātra vajadzībām speciāli šūtie senlaicīgie tērpi. Izstaigāt visu kolektīva raibo vēsturi būtu diezgan laikietilpīgi, tāpēc, iesākot sarīkojumu, auseklieši uzrunāja skatītājus caur pēdējos gados iestudēto izrāžu ainām. Turklāt to visu papildināja anekdotiskas aizskatuves sarunas, tā ļaujot publikai ielūkoties tur, kur ikdienā nav paredzēts.
– Labvakar mīļie, smaidīgie teātra draugi, radi, kolēģi, visi visi! Ļoti priecājamies jūs šovakar redzēt kopā ar Ausekļa Limbažu teātri! – sanākušos sirsnīgi uzrunāja ALT režisori Inta Kalniņa un Didzis Jonovs. Pirmos apsveikumus jubilārs saņēma jau pirms šī pasākuma, tai skaitā no atbalstītājiem Borisa un Ināras Teterevu fonda. Tas savā vēstulē raksta, ka Limbažu teātri Latvijā pazīst augsti profesionālo, azartisko iestudējumu, dzirkstošā spēlesprieka dēļ. Teātris kā vieniem no pirmajiem pateicās Limbažu kultūras nama saimei par palīdzību dzimšanas dienu svinību organizēšanā. Tāpat paldies tika novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītājai Mārītei Saulītei par ALT kolektīvam sarūpētajiem gravējumiem uz svētku glāzēm. – Lai jums radītprieks un enerģija ir katru dienu, ik mirkli, un tad arī mums, skatītājiem, no tā būs daudz vieglāk dzīvot, – viņa vēlēja. Novada domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks uzsvēra, ka pilsētai un ne tikai ir paveicies ar ALT un tā režisoriem, kuri nebaidās izvirzīt visaugstākos mērķus. Viņš jubilāram pasniedza pašvaldības dāvanu karti, ko izmantot kādam ārzemju braucienam. Teātra kolektīvs un I. Kalniņa saņēma arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības rakstus par ilggadēju radošu devumu amatiermākslas attīstībā. Vēl ausekliešus sumināja draugi no Siguldas un Jūrmalas teātra.

(Raksta turpinājums 9. lappusē)
Režisori Intu Kalniņu (no kreisās) Skroderdienas Silmačos stilā sveic aktieris Juris Žūriņš un Limbažu senioru koris Atvasara

Režisori Intu Kalniņu (no kreisās) Skroderdienas Silmačos stilā sveic aktieris Juris Žūriņš un Limbažu senioru koris Atvasara

Pagājušās nedēļas nogalē savu 130. dzimšanas dienu ar piesātinātu programmu svinēja Ausekļa Limbažu teātris (ALT). Tā aktieri vakara gaitā izklaidēja publiku, iesaistot dažādās atrakcijās, savukārt asprātīgus, teatrālus pārsteiguma sveicienus jubilāram bija sarūpējuši Limbažu kultūras nama pārējie amatierkolektīvi. Piemēram, koris Atvasara iejutās Skroderdienas Silmačos gaisotnē, kronējot I. Kalniņu par Antoniju, bet ALT aktieris Juris Žūriņš kļuva par Dūdaru.
Režisors Didzis Jonovs veiksmīgi izpildījis sieviešu kora Kalme uzdevumu - iejuties Sprīdīša lomā

Režisors Didzis Jonovs veiksmīgi izpildījis sieviešu kora Kalme uzdevumu – iejuties Sprīdīša lomā

TLMS Dzilna aiz savu austo segu priekškara leļļu veidolā izdzīvoja šekspīriskas kaislības. Kapela Labi, ka tā mudināja teātra pārstāvjus iejusties trīs sivēntiņu, vilka un citu personāžu lomās. Kultūras nama direktorei Sandrai Miezei izdevās uzkurināt publiku veltīt vakara galvenajiem vaininiekiem skaļas jo skaļas ovācijas. Arī pats ALT kolektīvs godināja savus režisorus, dāvinot viņiem karikatūras un neskopojoties siltiem vārdiem, tāpat uzgavilēja Teātra mājas saimniecei Sarmītei Kairišai.
Uzrunāta, ballei jau ritot pilnā sparā, režisore I. Kalniņa neslēpa, ka bez organizatoriskajām rūpēm par svētkiem tie nebūtu iespējami. – Protams, ja balle ir reizi piecos gados, tad izdodas notvert arī pašu svētku sajūtu. Ir cilvēki, kuri jau iepriekš apmeklējuši šo sarīkojumu, un arī jaunpienācēji. Vienmēr gribas, lai visi justos labi. Domāju, ka daudziem tas ir gaidīts notikums, jo skatītājiem ne tikai jāsēž un jāklausās, bet viņi var arī aktīvi iesaistīties norisēs, – uzskata režisore. Viņa savu trupu raksturo kā radošu, atbrīvotu, tādu, kas grib strādāt. Nenoliedzami, ir jāsaskaras arī ar ikdienas problēmām, taču ar tām jātiek galā neatkarīgi no pārējā. – Amatierkolektīvam galvenais, ka darbojoties ir iespēja bagātināties pašiem, un, ja caur to var iepriecināt vēl citus, tad rezultāts ir visjaukākais. Nākotnei mums ir daudz dažādu ieceru. Dievs dod, ka tās visas izdotos piepildīt! – piebilda I. Kalniņa.
Aktierim Jānim Kukainim ALT sastāvā aizritējis jau 40 gadu. – Ja nebūtu šī teātra, manā dzīvē brīvajā laikā būtu paliels robs. Ir atveidots daudz skaistu, interesantu lomu. Vēl gribētos nospēlēt kaut ko par cilvēka, pasaules būtību mazliet filozofiskā ievirzē. Bieži vien mēs kolektīvā savu latiņu uzceļam ļoti augstu, tāpēc varēšanas ziņā jātur tai līdzi. Latvijā arī kopumā ir augusi amatierteātru kultūra, – viņš sprieda. Ilggadējā Limbažu teātra aktrise Skaidrīte Strode kolektīvā darbojusies kopš 1958. gada un vēl pirms dažiem kāpusi uz skatuves. – Piedalījos arī Jāņa Jaunsudrabiņa komēdijas «Jo pliks, jo traks» iestudējumā, ar ko ieguvām Tautas teātra nosaukumu. Savulaik iesaistījos teātra vēstures apkopošanā. Protams, ejot laikam, arī teātris mainās tāpat kā režisori, aktierim pie katra darba stila jāpierod. Novēlu gaviļniekam turēties vēl vismaz 130 gadu! – sacīja S. Strode. Limbažniecei Ritai Balodei palicis prātā 1959. gads, kad viņa kā jaunā speciāliste ieradās strādāt pilsētas kultūras namā un pirmais lielais sarīkojums bija tieši par godu Tautas teātra nosaukuma iegūšanai. Pēc tam arī iedibināta kolektīva jubileju īsta atzīmēšana ik pa 5 gadiem. – Aizvien atceros tos aktierus, kuri tagad noraugās no mākoņmaliņas. Visus šos gadus man laimējies būt kopā ar teātri, redzēt tajā paaudžu maiņu. Arī tagad, kad esmu pensijā, tas mani neaizmirst, – priecājas R. Balode, vēlot jubilāram dzīvesprieku, aktieriem – veiksmi, režisoriem spēku un izturību. Viņa ļoti novērtē, ka ALT ir sava māja ar tikai tai raksturīgu auru.
Kad kausi bija jau diezgan celti un tukšoti, pusnakts pienāca ar svētku kulmināciju – svecīšu nopūšanu kūkai skaitļa 130 formā. Par deju mūziku ballē gādāja grupa Novadnieki no Siguldas.
Ilva BIRZKOPE
Autores un Arņa CIFERSONA foto

  • Rakstu sadaļas

  • Saites | Links

  • Register  |  Login