Ausekļa Limbažu teātris — Nejauša dekoratīva bilde

Arvīds Grigulis “Kā Garpēteros vēsturi taisīja”

Šis ir lugas otrais iestudējums Limbažos. Pirmoreiz to 1947/48. gada sezonā iestudēja Limbažu dramatiskais kolektīvs.

Kā garpēteros vēsturi taisīja. Jānis Laucenieks (no kreisās), Ilgvars Dakstiņš, Kārlis Puisītis, Rasma Kupena, Vilhelms Miķelsons, Milda Antone, Andris Upmalis (aizmugurē)

Pirmizrāde 1985. gada 11. janvārī
Nospēlētas 28 izrādes

  • Režisore – Inta Kalniņa
  • Scenogrāfs – Aivars Romanovskis
  • Gaismotājs – Jānis Kukainis
  • Izrādes vadītāja – Līga Gulbe
    Komēdija 4 cēlienos

Par komēdijas tapšanu Arvīds Grigulis raksta:

Šī ir mana otrā lielākā luga. Mans nolūks bija atmaskot tautas ienaidniekus, kas traucē ražīgajā darbā, kas traucē Latvijas lauku pāraugšanu īstos, darbīgos padomju laukos.
Padomju māksla zina divus veidus, kā iznīcināt ienaidnieku. Viens no veidiem ir atsegt ienaidnieku visā viņa spēkā un tad, nostādot tam pretī pretspēku, rādīt ienaidnieka satriekšanu.
Otrs veids, – atsedzot ienaidnieka rīcības bezjēdzību, parādīt viņu smieklīgu, jo smiekli iznīcina.
Šīs lugas mērķis ir skaidrs – atmaskot negatīvo un rādīt jaun”a rašanos. Norise ietverta periodā, kad abu elementu cīņa viskrasāka, t.i., tūliņ pēc para, kad visas negācijas vēl bija daudz spilgtākā krāsā, kad Kurzemē vēl vārījās vācu maiss un dažādi tenku izplatītāji mulsināja vācu okupācijā apstulbotos zemniekus.
Taču visi lugā atklātie fakti, ietverti cilvēku darbībā, veido budžu būtisku līniju, kas vēl šodien sasaucas ar ar šādas rīcības citām formām, un ar vien;adu spēku apkaro tās.
Tieši tur jau ir mākslas jēga.

Citāts no lugas teksta:
Jānis Pakalns: “Attopieties, padomju vara ir iecietīga un ir gatava palīdzēt, ja tā redz, ka cilvēks, kurš ir kļūdījies, vēlas laboties…”

    Darbojas:

  • Sīmanis Vēzis, Garpēteru saimnieks – Vilhelms Miķelsons* vai Gotfrīds Klāmanis
  • Kā Garpēteros vēsturi taisīja. Vilhelms Miķelsons (no kreisās), Kārlis Puisītis, Arvīds Kupens

  • Kristīne, viņa sieva – Rasma Kupena vai Skaidrīte Sproģe
  • Ernests, Vēža audžudēls – Andris Upmalis
  • Anatols Ciemiņš, cilvēks no pilsētas – Kārlis Puisītis
  • Ancāns Bomis, gaļas sagādes aģents – Arvīds Kupens
  • Garlībs Klaips, melderis, Kristīnes brālis – Arvīds Segliņš
  • Paulīne Klaipa, Kristīnes māsa – Milda Antone vai Zigrīda Gulbe
  • Bērzlapeidis, puspārnieks Garpēteros – Jānis Laucenieks
  • Bērzlaptālis, viņa dēls – Juris Grabovskis
  • Tince Ābele, krejotavas punkta vadītāja Garpēteros – Līga Gulbe
  • Jānis Pakalns, izpildkomitejas priekšsēdētājs – Jānis Kukainis
  • ? ? ? Vladimirs Kuzmins
  • Justs Kadiķis, skolotājs, priekšsēdētāja vietnieks – Vilnis Gulbis
  • Matīss Robs, Garpēteru kaimiņš – Ilgvars Dakstiņš
  • Milicis, šoferis – Mihails Belasiks

* Diemžēl šī iestudējuma pirmizrādi Vilhelms Miķelsons nepiedzīvoja – viņš aizgāja mēnesi pirms tās.


1986. gada 23. februārī šim iestudējumam bija divas izrādes vienā dienā – Duntē un Skultē. Pa ceļam uz nākamo izrādes vietu aktieri piestāja stāvlaukumā, lai iekurtu uguni un ieturētu pusdienas. Teātra vīri saņēma apsveikumus Padomju Armijas un Jūras Kara flotes dienā. Sievieši bija sarūpējuši apsveikuma runas un kādu kleitiņā ieģērbtu klunkšķošu suvenīru. Vēlāk izrādi Skultē skatījās mamma vienam no mūsu aktieriem. Mātes acs pamana visu un pēc izrādes viņa pateica īsi: “Jūs tur visi bijāt sadzērušies”.
  • P.S. Jānis Kukainis atvainojas, ka viņa diapozitīvu kvalitāte ar gadiem ir zudusi – sāk izbalēt krāsas.

  • Garpeteri__230285_03_01Garpeteri_230285_02Garpeteri_230285_03

  • Rakstu sadaļas

  • Saites | Links

  • Register  |  Login