Ausekļa Limbažu teātris — Nejauša dekoratīva bilde

Mīlestības tilts, kas celts 125 gadu garumā

Ar Paula Putniņa lugas Ar būdu uz baznīcu atjaunotā iestudējuma izrādēm un noslēgumā lielo jubilejas balli Pozitivus tetralius savu 125 gadu pastāvēšanu nosvinējis Ausekļa Limbažu teātris.

Kopā ar ausekliešiem bija daudz ļaužu, tā apliecinādami, ka teātra kolektīvam ir ļoti liela loma pilsētas (un ne tikai) sabiedriskajā dzīvē un ar savu aktīvo darbību tas iemantojis patiesu cieņu.

auseklim125-114

To savās apsveikuma runās uzsvēra Limbažu kultūras nama direktore Sandra Mieze.

Novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers jo sevišķi izcēla režisores Intas Kalniņas nopelnus Limbažu teātra radošajās izpausmēs un izaugsmē.

Sveicot teātri, Limbažu domes pārvaldnieka vietnieks Leons Gerķis atgādināja, ka Ausekļa teātris jo sekmīgi nesis Limbažu pilsētas vārdu tālu pasaulē.

Šampanietis dzirkstīja, uz laimi plīsa glāzes.

Jubilejas tostā režisore aicināja: «Pats galvenais cilvēka dzīvē neatkarīgi no situācijas, laika apstākļiem, slikta garastāvokļa vai apkārtējās pasaules negācijām ir pašam domāt labas domas. Kā domāsi, tā dzīvosi!»

Teātra aktrise Marta Apine, kurai jubilejas sarīkojums bija diplomdarbs absolvējot Valsts kultūras koledžu, balles programmu veidoja ļoti interesantu.

Iesāka ar svinīgu ekskursu teātra izrāžu ekspozīcijā. Iejutās suitu sievas lomā, piesakot apsveicējus.

Vadīja veltījumu koncertu «Ar dziesmu uz lūpām caur teātri ej, kaut sirds arī asiņo tomēr smej».

Dziedošie auseklieši izvija teātra dziesmu kamolu, kurā bija Jura Žūriņa «Pīlādžkoks», Arvīda Kupena «Amatam ir zelta pamats», Didža Jonova «Mātei», Līgas Amoliņas «Dzīvite, dzīvīte», Kārļa Puisīša «Maija naktis», Imanta Kairiša «День рождения только раз в году», Regīnas Tamanes «Pasaki man vēlreiz», Jāņa Paucīša «Es jau neesmu tāds kā visi citi» un, protams, Intas Kalniņas «Es zinu visi mani nievā».

Daudz prieka un mīļuma Ausekļa teātrim dāvāja kolēģi.

Ansamblis «Labi ka tā» un kapela «Reiz bija» sumināja teātri tango ritmos.

«Dzilnas» meitenes diriģēja vīru kori.

«Sakta» pārtapa par jauniešu kori un vēlāk atkal par deju ansambli.

«Ziedoņa» vīri lēca polku, savukārt pūtēju orķestris «Lemisele» bija pārvērties par sieviešu kori.

TDA «Katvari» pasniedza īpašās «em>Spīdalas balvas. Mūža debija — Kārli Puisītim, labākā pirmā plāna aktrise Regīna Tamane, jaunā režisora tituls Didzim Jonovam. Par pirmo mīlētāju tika atzīts Juris Žūriņš, bet par labāko TV režisoru Juris Bebrišs. Labākā XIX—XXI gadsimta teātra gods tika Ausekļa Limbažu teātrim, bet balva par mūža ieguldījumu — režisorei Intai Kalniņai. Kā teica «Katvaru» vadītāja Taisa Aruma: «Jūs esat ļoti laimīgi, jo jums ir tik daudz skatītāju mīlestības. Un šo mīlestības tiltu cēlušas daudzas paaudzes. Nu limbažnieki vairs nespēj iztikt bez teātra.»

auseklim125-277auseklim125-283auseklim125-288auseklim125-290auseklim125-293auseklim125-292

Koris Doma vedināja rotaļās.

Jampadracis pārtapa par lauku kapelu «Brēmenes muzikanti»

Laiks dziedot, dejojot un smejoties aizskrēja nemanot, un 5 jauno aktrišu uzņemšana notika krietni pēc pusnakts. Kā jau tas pieņemts viņām Martai Apinei, Agnesei Dzenei, Montai Mednei, Madarai Mesterei un Santai Krauzei pirms svinīgā solījuma nodošanas vajadzēja parādīt savu meistarību izrādē «Piedod, Bokačio, ja vari».

Krusttēvs Juris Žūriņš un krustmāte Līga Amoliņa jaunajiem aktieriem priekša nolika smago teātra zvēresta grāmatu

Un tad jau salūts un skaitļi 125 rindojās uz paplātes sakārtoti no pašu ceptām biezpien, drumstal un ābolmaizēm.

Paldies Martai par lielo darbu veidojot šo skaisto, labestības pilno vakaru.

Nav komentāru rakstam “Mīlestības tilts, kas celts 125 gadu garumā”

Ierakstiet komentāru!

  • Rakstu sadaļas

  • Saites | Links

  • Register  |  Login